Wednesday, January 16, 2013
Tuesday, December 11, 2012
KNLHS Sinkroniza Atividade HIV/SIDA
Dili-komisaun
Nasionál
Luta Hasoru HIV/SIDA (KNLHS)tersa feira horseik (11/12),ofisialmente halo
workshop hamutuk ho parseiru,ho objetivu atu Sinkroniza Atividade HIV/SIDA ne’ebe’mak durante ne’e parseiru sira hala’o
iha timor laran. “workshop ida ohin (horseik)ne’e primeiru halai liu ba oinsa
atu bolu ONG ka parseiru sira para bele mai hato sira ida-idak nia programa
kona ba HIV/SIDA durante ne’e sira hala’o iha distritu, “infórma
Vice Presidente KNLHS Aguia Belo Ximenes,iha Hotel Vila Verde Dili.
Liu husi workshop ne’e mós hanesan dala ida oinsa atu
bele halo kompleta no apoiu malu hodi hala’o programa HIV/SIDA ho di’ak liu tan
iha futuru. “Tanba ne’e maka komisaun hola inisiativa ida para bolu sira hotu
mai halo diskusaun kona ba saida mak ONG balun halo ona atu nune’e ONG seluk
labele Publika fali.Nune’e ONG sir abele kompriende kona-ba ida-idak nia
aktividade iha Distrito “nia haklaken.
Nia dehan,problema HIV/SIDA hanesan problema multisectoral
ne’ebe’ Presija ema hotu nia kontribuisaun,e problema ne’e laos problema Ministerio
saúde
nian de’it maibe problema rai ida ne’e nian.Iha fatin hanesan ofisiais Programa
STI/SIDA Ministeriu Saúde Anaclito Pinto da Silva,Konsidera workshop ne’e
Positivu tebes tanba bele halibur ideia husi Parseiru sira hotu hodi kompleta
diak liu tan Programa no aktividade HIV/SIDA iha rai ne’e “workshop ne’e positivu tebes tanba bele
akumula Parseiru hotu,kona-ba programa no aktividade ne’ebe’ mak durante ne”e
parseira sira hala’o “apresia ofisiais ne’e.(cos)
Konstrusaun Hospital Referal Baucau Paradu
KOMISAUN F, Parlamentu Nasional,trata asuntu saúde,Edukasaun,Kultura,Veteranus
no Igualdade Jeneiro,deskobre katak Hospital Referal Distrito Baucau paradu
tanba material konstrusaun nian tama ba tarde.
Kestaun ne’e Komisaun F hetan tanba iha kinta (06/12) halo
fisikalizasaun hodi observa deretamente Hospital Referal Baucau ne’ebe to’o
oras ne’e sei iha faze konstrusaun.Konstrusaun hospital referal ne’e,nia
konstrusaun kleur tebes hahú husi tinan 2010,maibe to agora
seidauk bele Atinji to’o 50%.
Hafoin observa,menbru komisaun F inklui mos presidenti
komisaun,Virgilio Hornai,dada lia ho representante kompanhia ENSUL,Luis
Modesto,katak,Lolos ne’e hospital ne’e hotu tiha ona maibe material mak tama
tarde mais ou menus fulan tolu ka hat nune’e halo impede itoan.
Representante kompanhia ENSUL,Luis modesto,mos la fo
garantia katak,konstrusaun ne’e atu hotu lalais basá laiha konpetensia maximu ba assuntu
ne’e .Bazeia ba ida ne,e membru komisaun F,deputada llda Maria da Conceição,direitamente
telefonia ba konpanhia nian promote sei esforsu maka’as iha tinan oin 2013 remata Konstrusaun.Iha fatin
hanesan,trabalhadores Timor oan ne’ebe lakohi fo sai nia identidade ba jornal
ne’e katak,loron hira ona sira servisu
halimar deit tanba material hanesan semente no mas seluk tan.
Trabalhadores sira
ne’e mos kestiona kona ba sevisu husi Governo nian liu-liu husi Ministerio
Saude ne’ebe halo monitoriza ba obra ne’e tanba ekipa refere nunka atu ba
monitoriza kada semana-semana maibe kada fulan mak tun ba hare liu
deit.Trabalhador ne’ebe’ konpanhia ENSUL kontrato hodi servsu ba obras
refere,hamutuk nain 33.Kona ba salariu ne’ebe trabalhador sira simu husi
konpanhia ne’e kada loron ida US$5.Tuir obserbasaun Jornalista JN-Diario iha
hospital Refere nota katak,konstrusaun ne’e tarde liu no trabalhador sira senti preokupadu tanba
material tarde tama atu sira bele finalize lalais obras ne’e.
Tuir kontratu ne’ebe’
estabelise,iha fulan janeiro 2013 atu entrega ona projekto refere ba estadu,maibe
realidade mosu katak,moru hospital nian deit seidauk halo hotu8j inklui sira
seluk.Laiha Ambulancia No Aimoruk Director jeral hospital Referal Baucau
(HRB),Liborio da Costa Alves,hateten katak,kuaze fulan tolu tiha ona sira laiha
kareta Ambulancia no Aimoruk.Antes ne’e nia dehan,iha deit kareta Ambulancia
rua mak tula moras,maibe nia kondisaun a’at hotu tiha ona.Ambulancia rua
ne’e,ejiste durante tinan 10 ona hodi tula moras iha Hospital Baucau nian.
“To’o oras ne’e ami nia kareta Ambulancia laiha,iha duni rua maibe a’at ne’ebe,
tama hela iha ofisina,agora ami uza deit ambulancia UNMT nian mak lori tula
moras,se lae ami husu fali ba iha sub-Distrito sira nebe diak ne’e mak ami hodi
tula fali moras,”informa Director jeral ne’e ba komisaun F,Parlamentu Nasional ne’ebe tun dereitamente
ba halo fiskalizasaun ba hospital refere iha kinta (06/12).Director ne’e mos
esplika,difikuldades nebe sira hasoru dala barak mak iha medikamentus hanesan laiha
Oksijeniu,entaun iha operasaun sira labele halo tanba ekipamentus operasaun
nian. “Kona ba atu halo Kompras emergensia ba aimoruk no ekipamentus sira ne’e
labele tanba laiha orsamentu emergensia.Ami lahusu osan naran katak aimoruk no
ekipamentus medikus ne’e iha atu nune’e ami bele halo servisu,”dehan
Liborio.Hospital Referal Baucau atende pasiente husi Distrito tolu
hanesan,Distrito Viqueque,Lautem,no Baucau rasik.Lolos ne’e Distrito manatuto
hotu maibe tanba dook husi Baucau entaun sira ba hotu deit ona iha Hospital
Nasional Guido Valadares,maibeSsub-Distrito Laleia mak ba tratamentu iha
Baucau.Total enfermeiros hamutuk nain 77,parteira 21,Medikus husi Internasional
hamutuk nain 4,nain tolu husi Filipina nain ida husi Kenya.sira halo ona
atendementu husi tinan 2004 to’o agora,Medikus Nasional iha nain 4.
Oras ne’e dadaun,Derektor Geral HRB ne’e ejiji ba Ministeriu
Saude atu haruka Lalais Ambulancia ida ba iha Hospital Refere tanba sira agora
laiha Ambulancia ida para lori tula moras.Entretanto kondisaun HRB mos grave
tebe-tebes karik udan mai pasiente inklui mos enfermeiros sira labele salva
sira an, tanba iha uma kakuluk at hotu tiha ona,no fatin ba pasiente hodi
deskansa a’at hotu ona. Iha fatin hanesan hafoin rona tiha esplikasaun husi
Direktur HRB ne’e,presidenti Komisaun F,Deputado Vigilio Hornai,hateten katak,komisaun
Fmai iha ne’e,atu halo fiskalizasaun hodi hare Dereitamente kondisaun real nebe
akontese iha HRB ne’e no ba oin sira sei informa assuntu inportante ne’e ba
Governu atu tau matan. “Ami mai dereitamente iha ne’e, atu hare kondisaun ho
saude nian no mos atu buka hatene difikuldades saida mak hospital ne’e hasoru
atu nune’e ami ba iha PN hodi deskuti kona ba difikuldades sira ne’e i no mos
tanba besik atu debate ona OJE 2013 nebe mai tenke tun mai baze hodi hare hikas
difikuldades sira atu nune’e iha debate Orsamentu ne’e ami bele tau osan iha
neba,”dehan presidenti F ne’e.May
Monday, November 5, 2012
Suku Ostico falta Bee moos
Ostico 05/11/2012, Koperasaun entre Governu Lokal ho NGO world Vision Konsege kanaliza bee mos ba komunidade suku Ostico iha fulan hirak liu ba Maibe agora mehi nee sai naben, Realidade hatudu no nota katak agora dadaun komunidade tenki buka no kuru mais aumenus kilometru ida nunee difikulta tebes akvidades komunidade nian hanesan bain-bain. wee matan nebe fo moris ba komunidade rihun ida ba leten iha Suku ostico agora dadaun komesa kbiit laek.
Bee nebe komunidade hetan agora dadaun menus nunee, halo bee merak no tenki hein oras ba oras atu hetan bee nebe mos no kualidade diak ba saude ema nian. Observasaun Jornalista Viva iha terenu nota katak bee nebe agora dadaun komunidade konsume la duun diak nunee provoka moras oin-oin ijemplu hanesan Ispa, Mear, Isin katar no sel-seluktan.
Oinsa komunidade bele kontenti kuandu bee nebe uluk World Vision halo no kanaliza ba komunidade agora dadaun hetan estragus no seidauk iha hanoin ida atu halo fila fali sasan nebe aat.
Entre tantu Felisiano dos Santos Marques Komunidade suku Ostico ba Jornal Viva konfesa katak, " Agora dadaun iha suku ostico falta tebes bee mos no presija hetan tulun husi governu no autoridades kompetentes atu bele tau matan mos ba kestaun ida nee.
Sorin Seluk Xefe Aldeia Ostico Hernanio realsa katak " Loos duni kanalizasaun bee mos nee aat desde fulan hirak liu ba no komunidade susar tebes hetan bee mos no husu ba Secretaria de Estado Agua e Saneamento atu toman responsabilidade ba kestaun ida nee JVCar
Tuesday, October 30, 2012
Simu Tiha Subsidiu; “PR Taur: Veteranus No Idozus Sai Baruk Ten”
Jornal
Nacional Diario, 29 Outubru 2012
Xefi
Estadu Taur Matan Ruak hateten katak, benefisiarius hanesan veteranus no idozus
(Ferik no katuas sira), depois simu tiha subsidiu husi governu, sira sai baruk
ten fali, tanba la halo ona servisu.
“Imi
toba, garantida hein estadu fo imi la servisu, i hau hateten ba sira, dala ruma
hau hateten fali ho governu para labele fo osan, fo osan ba imi halo imi sai
baruk ten hotu,” dehan xefi Estadu Taur Matan Ruak, iha nia diskursu, wainhira
partisipa iha Forum Governasaun Demokratiku ne’ebe maka realiza husi United
Nations Missiona Integred Timor (UNMIT), iha Palasiu Presidensial Prezidenti
Nicolau Lobatu, Aitarak-Laran, Dili, Kinta-feira, foin lalais ne’e.
Ho ida
ne’e, Taur Matan Ruak esplika, Estadu iha ona hanoin ida atu fo hatene ba
governu para halakon tiha programa fo subsidiu ne’e. “Dala ruma hau koalia fali
ho Governu para labele fo osan,” dehan Taur Matan Ruak.
Taur
Matan Ruak afirma katak, benefisariu sira ne’ebe hetan subsidiu husi estadu,
toba tiha ona garantia subsidiu maibe lakohi ona halo to’os, lakohi ona halo
natar, loron kalan maka joga hodi hein de’it estadu.
“Hau
horibainhira ba Distritu sira, i veteranus antigus kombatnete sira simu osan,
katuas sira simu osan, to’os la halo, natar la halo, loron kalan joga, hau
dehan ba sira ita mate hotu ona,” Taur Matan Ruak haktuir.
Xefi
Estadu ne’e esplika, “Uluk iha funu larana, buat hotu fasil ba ita atu hala’o,
maibe agora buat hotu difisil ba ita, tamba uluk ita nian hotu maibe agora ita
mesak nian fali, tam saida mak agora difisil liu, uluk iha funu it abele halo
buat hotu i agora difisil liu, difisil liu tamba uluk ne’e ita koalia ita,
agora ne’e ita koalia hau, hau nian,” hateten Taur Matan Ruak.
Ho ida
ne’e, Taur Matan Ruak husu ba benefisariu sira no ema hotu-hotu tenki servisu
maka’as. Xefi Estadu ne’e mos hatutan tan katak, oras ne’e dadaun xefe Suku
sira mos komesa ona ejiji salariu.
“Xefi
Suku sira ne’ebe mak baruk ten, labele aumenta sira nia subsidiu,” hateten
Taur. Nia hatutan, agora ba oin tempo ona atu servisu maka’as para que povu
bele senti katak, liderans alokal, estadu no governu preokupa duni ba sira nia
moris ne’ebe mak ohin loron sei mukit no kiak.
Wednesday, October 24, 2012
LANSAMENTU IMUNIZASAUN PENTAVALENT IHA TIMOR LESTE
MoH 25/10/2012. Ministeriu
Saúde lansa vasina foun Pentavalent nebe sei proteje labarik tinan lima mai
kraik, Marka prejensa iha serimonia ne’e mak, Ministru Saúde Dr. Sergio Lobo,
Sekretariu Estadu Pekuaria, Senior country officer GAVI. Jackeline Tong,
Reprejentante UNICEF iha Timor Leste Hong Wei Gao, Reprejentante WHO iha Timor
Leste Dr. Mario Luna, Agensia Nasional, International, Parseirus
Dezinvolvimentus staff Ministerio Saúde no sel-seluktan.
Ministru Saúde iha ninia diskursu
hateten Vasinasaun foun nebe agora dadaun atu lansa ne’e importante teb-tebes
atu bele proteje labarik sira husi Moras hanesan, Difteria, Pertusis, Tetanus,
Hepatitis B no Haemophilus influenza B (HiB).
Iha okaziaun ne’e Lobo mos apela
ba povu Timor leste tomak atu bele lori sira nia oan idade tinan ida mai kraik
ba klinika Saúde, atu nune’e oan sira bele hetan imunizasaun kompletu “La iha rajaun ba inan aman dehan la iha
tempu ba ida ne’e”. Labarik ida sei hetan protesaun kompletu wainhira
labarik ne’e lori ba klinika dala lima ba hetan assistensia imunizasaun. Hanesan
inan aman tenki iha responsabilidade masimu ba ida ne’e “Sergio hatutan”.
Iha biban ida ne’e Dr. Sergio mos
hatoo ninia agradese wain ba UNICEF, WHO, no GAVI nebe tulun ona povu timor
leste espesialmente labarik sira nebe tinan lima mai kraik. Fiar katak labarik sira
bele hetan imunizasaun kompletu. Nune’e sira bele livre husi moras sira nebe
bele fo perigu ba sira nia vida.
Iha parte seluk Reprejentante
UNICEF iha Timor Leste Hong wei Gao hateten Programa ida ne’e positive teb-tebes
nune’e Unicef sei pronto nafatin tulun timor leste liu-liu iha parte
imunizasaun nian hodi nune’e bele fo proteje ba labarik sira nebe tinan lima
mai kraik.
MInisteriu Saúde mos sei lidera
habelar programa imunizasaun grupu traballu atu hadi’a imunizasaun. Membru
grupu traballu mak hanesan UNICEF, WHO, World Vision, Institu Nasional Saúde no
organizasaun sel-seluk. MOH
KONABA MORAS NEBE MOSU IHA TEMPU UDAN
Labele soe
foer arbiru, foer tenke tau hamutuk ba soe iha fatin lisu nebe perpara ona.
Wainhira
toba tenke uja Moskateru
Hames be’e
dalan, labele husik be’e nalihun no hamos uma ninin.
Fase liman
molok atu han no depois de sintina.
Ba imi nian atensaun obrigado.
Prezidenti Republika Taur Matan Ruak preokupa tebes tanba iha kareta estadu balun tula feto prostituta iha tempu for a servisu. Xefe Estadu preokupa tanba informasaun barak nia hetan katak, prostituisaun ne’ebe buras iha kareta estadu balun mos tula.
“Hau foin dadauk iha Aileu, Komandante PNTL Aileu,
nia hateten, prostituisaun iha kareta estadu nian balun tula,” dehan Xefe
Estadu iha Palacio Prezidenti Nicolao Lobato (22/10).
Taur dehan, nia parte haruka ona ema sira ne’ebe mak
informa ba nia atu halo relatoriu kompletu inklui komandante PNTL Distritu
Aileu.
“Hau preokupa, hau hatete ba nia (komandante
Polisia Aileu) ita presiza relatoriu eskrita ba hau,” dehan Taur Matan Ruak.
Xefe Estadu mos husu ba PNTL atu tau atensaun ba atviidade sira hanesan no
hamate tiha atividade protistuisaun ne’ebe buras iha rai laran.
Ba kestaun ne’e, Deputadu husi Bancada FRETILIN Francisco
Miranda Branco hatete, PNTL ho autoridade kompotente tenki investiga hodi husu
responsablidade ba funsionariu ne’ebe uza kareta tula prostituta ne’e.
Tuesday, October 23, 2012
Subscribe to:
Posts (Atom)
