Tuesday, December 11, 2012

KNLHS Sinkroniza Atividade HIV/SIDA


Dili-komisaun Nasionál Luta Hasoru HIV/SIDA (KNLHS)tersa feira horseik (11/12),ofisialmente halo workshop hamutuk ho parseiru,ho objetivu atu Sinkroniza Atividade HIV/SIDA  ne’ebe’mak durante ne’e parseiru sira hala’o iha timor laran. “workshop ida ohin (horseik)ne’e primeiru halai liu ba oinsa atu bolu ONG ka parseiru sira para bele mai hato sira ida-idak nia programa kona ba HIV/SIDA durante ne’e sira hala’o iha distritu, “infórma Vice Presidente KNLHS Aguia Belo Ximenes,iha Hotel Vila Verde Dili.

Liu husi workshop ne’e mós hanesan dala ida oinsa atu bele halo kompleta no apoiu malu hodi hala’o programa HIV/SIDA ho di’ak liu tan iha futuru. “Tanba ne’e maka komisaun hola inisiativa ida para bolu sira hotu mai halo diskusaun kona ba saida mak ONG balun halo ona atu nune’e ONG seluk labele Publika fali.Nune’e ONG sir abele kompriende kona-ba ida-idak nia aktividade iha Distrito “nia haklaken. 
  
Nia dehan,problema HIV/SIDA hanesan problema multisectoral ne’ebe’ Presija ema hotu nia kontribuisaun,e problema ne’e laos problema Ministerio saúde nian de’it maibe problema rai ida ne’e nian.Iha fatin hanesan ofisiais Programa STI/SIDA Ministeriu Saúde Anaclito Pinto da Silva,Konsidera workshop ne’e Positivu tebes tanba bele halibur ideia husi Parseiru sira hotu hodi kompleta diak liu tan Programa no aktividade HIV/SIDA iha rai ne’e  “workshop ne’e positivu tebes tanba bele akumula Parseiru hotu,kona-ba programa no aktividade ne’ebe’ mak durante ne”e parseira sira hala’o “apresia ofisiais ne’e.(cos)   

Konstrusaun Hospital Referal Baucau Paradu


KOMISAUN F, Parlamentu Nasional,trata asuntu saúde,Edukasaun,Kultura,Veteranus no Igualdade Jeneiro,deskobre katak Hospital Referal Distrito Baucau paradu tanba material konstrusaun nian tama ba tarde.

Kestaun ne’e Komisaun F hetan tanba iha kinta (06/12) halo fisikalizasaun hodi observa deretamente Hospital Referal Baucau ne’ebe to’o oras ne’e sei iha faze konstrusaun.Konstrusaun hospital referal ne’e,nia konstrusaun kleur tebes hahú husi tinan 2010,maibe to agora seidauk bele Atinji to’o 50%.

Hafoin observa,menbru komisaun F inklui mos presidenti komisaun,Virgilio Hornai,dada lia ho representante kompanhia ENSUL,Luis Modesto,katak,Lolos ne’e hospital ne’e hotu tiha ona maibe material mak tama tarde mais ou menus fulan tolu ka hat nune’e halo impede itoan.

Representante kompanhia ENSUL,Luis modesto,mos la fo garantia katak,konstrusaun ne’e atu hotu lalais basá laiha konpetensia maximu ba assuntu ne’e .Bazeia ba ida ne,e membru komisaun F,deputada llda Maria da Conceição,direitamente telefonia ba konpanhia nian promote sei esforsu maka’as iha tinan oin 2013  remata Konstrusaun.Iha fatin hanesan,trabalhadores Timor oan ne’ebe lakohi fo sai nia identidade ba jornal ne’e  katak,loron hira ona sira servisu halimar deit tanba material hanesan semente no mas seluk tan.

Trabalhadores sira ne’e mos kestiona kona ba sevisu husi Governo nian liu-liu husi Ministerio Saude ne’ebe halo monitoriza ba obra ne’e tanba ekipa refere nunka atu ba monitoriza kada semana-semana maibe kada fulan mak tun ba hare liu deit.Trabalhador ne’ebe’ konpanhia ENSUL kontrato hodi servsu ba obras refere,hamutuk nain 33.Kona ba salariu ne’ebe trabalhador sira simu husi konpanhia ne’e kada loron ida US$5.Tuir obserbasaun Jornalista JN-Diario iha hospital Refere nota katak,konstrusaun ne’e tarde liu no   trabalhador sira senti preokupadu tanba material tarde tama atu sira bele finalize lalais obras ne’e.

Tuir  kontratu ne’ebe’ estabelise,iha fulan janeiro 2013 atu entrega ona projekto refere ba estadu,maibe realidade mosu katak,moru hospital nian deit seidauk halo hotu8j inklui sira seluk.Laiha Ambulancia No Aimoruk Director jeral hospital Referal Baucau (HRB),Liborio da Costa Alves,hateten katak,kuaze fulan tolu tiha ona sira laiha kareta Ambulancia no Aimoruk.Antes ne’e nia dehan,iha deit kareta Ambulancia rua mak tula moras,maibe nia kondisaun a’at hotu tiha ona.Ambulancia rua ne’e,ejiste durante tinan 10 ona hodi tula moras iha Hospital Baucau nian. “To’o oras ne’e ami nia kareta Ambulancia laiha,iha duni rua maibe a’at ne’ebe, tama hela iha ofisina,agora ami uza deit ambulancia UNMT nian mak lori tula moras,se lae ami husu fali ba iha sub-Distrito sira nebe diak ne’e mak ami hodi tula fali moras,”informa Director jeral ne’e ba komisaun  F,Parlamentu Nasional ne’ebe tun dereitamente ba halo fiskalizasaun ba hospital refere iha kinta (06/12).Director ne’e mos esplika,difikuldades nebe sira hasoru dala barak  mak iha medikamentus hanesan laiha Oksijeniu,entaun iha operasaun sira labele halo tanba ekipamentus operasaun nian. “Kona ba atu halo Kompras emergensia ba aimoruk no ekipamentus sira ne’e labele tanba laiha orsamentu emergensia.Ami lahusu osan naran katak aimoruk no ekipamentus medikus ne’e iha atu nune’e ami bele halo servisu,”dehan Liborio.Hospital Referal Baucau atende pasiente husi Distrito tolu hanesan,Distrito Viqueque,Lautem,no Baucau rasik.Lolos ne’e Distrito manatuto hotu maibe tanba dook husi Baucau entaun sira ba hotu deit ona iha Hospital Nasional Guido Valadares,maibeSsub-Distrito Laleia mak ba tratamentu iha Baucau.Total enfermeiros hamutuk nain 77,parteira 21,Medikus husi Internasional hamutuk nain 4,nain tolu husi Filipina nain ida husi Kenya.sira halo ona atendementu husi tinan 2004 to’o agora,Medikus Nasional iha nain 4.

Oras ne’e dadaun,Derektor Geral HRB ne’e ejiji ba Ministeriu Saude atu haruka Lalais Ambulancia ida ba iha Hospital Refere tanba sira agora laiha Ambulancia ida para lori tula moras.Entretanto kondisaun HRB mos grave tebe-tebes karik udan mai pasiente inklui mos enfermeiros sira labele salva sira an, tanba iha uma kakuluk at hotu tiha ona,no fatin ba pasiente hodi deskansa a’at hotu ona. Iha fatin hanesan hafoin rona tiha esplikasaun husi Direktur HRB ne’e,presidenti Komisaun F,Deputado Vigilio Hornai,hateten katak,komisaun Fmai iha ne’e,atu halo fiskalizasaun hodi hare Dereitamente kondisaun real nebe akontese iha HRB ne’e no ba oin sira sei informa assuntu inportante ne’e ba Governu atu tau matan. “Ami mai dereitamente iha ne’e, atu hare kondisaun ho saude nian no mos atu buka hatene difikuldades saida mak hospital ne’e hasoru atu nune’e ami ba iha PN hodi deskuti kona ba difikuldades sira ne’e i no mos tanba besik atu debate ona OJE 2013 nebe mai tenke tun mai baze hodi hare hikas difikuldades sira atu nune’e iha debate Orsamentu ne’e ami bele tau osan iha neba,”dehan presidenti F ne’e.May

Monday, November 5, 2012

Suku Ostico falta Bee moos

Ostico 05/11/2012, Koperasaun entre Governu Lokal ho NGO world Vision Konsege kanaliza bee mos ba komunidade suku Ostico iha fulan hirak liu ba Maibe agora mehi nee sai naben, Realidade hatudu no nota katak agora dadaun komunidade tenki buka no kuru mais aumenus kilometru ida nunee difikulta tebes akvidades komunidade nian hanesan bain-bain. wee matan nebe fo moris ba komunidade rihun ida ba leten iha Suku ostico agora dadaun komesa kbiit laek. 

Bee nebe komunidade hetan agora dadaun menus nunee, halo bee merak no tenki hein oras ba oras atu hetan bee nebe mos no kualidade diak ba saude ema nian. Observasaun Jornalista Viva iha terenu nota katak bee nebe agora dadaun komunidade konsume la duun diak nunee provoka moras oin-oin ijemplu hanesan Ispa, Mear, Isin katar no sel-seluktan.

Oinsa komunidade bele kontenti kuandu bee nebe uluk World Vision halo no kanaliza ba komunidade agora dadaun hetan estragus no seidauk iha hanoin ida atu halo fila fali sasan nebe aat.

Entre tantu Felisiano dos Santos Marques Komunidade suku Ostico ba Jornal Viva konfesa katak, " Agora dadaun iha suku ostico falta tebes bee mos no presija hetan tulun husi governu no autoridades kompetentes atu bele tau matan mos ba kestaun ida nee.

Sorin Seluk Xefe Aldeia Ostico Hernanio realsa katak " Loos duni kanalizasaun bee mos nee aat desde fulan hirak liu ba no komunidade susar tebes hetan bee mos no husu ba Secretaria de Estado Agua e Saneamento atu toman responsabilidade ba kestaun ida nee JVCar

Tuesday, October 30, 2012

Simu Tiha Subsidiu; “PR Taur: Veteranus No Idozus Sai Baruk Ten”




Jornal Nacional Diario, 29 Outubru 2012 

Xefi Estadu Taur Matan Ruak hateten katak, benefisiarius hanesan veteranus no idozus (Ferik no katuas sira), depois simu tiha subsidiu husi governu, sira sai baruk ten fali, tanba la halo ona servisu. 

“Imi toba, garantida hein estadu fo imi la servisu, i hau hateten ba sira, dala ruma hau hateten fali ho governu para labele fo osan, fo osan ba imi halo imi sai baruk ten hotu,” dehan xefi Estadu Taur Matan Ruak, iha nia diskursu, wainhira partisipa iha Forum Governasaun Demokratiku ne’ebe maka realiza husi United Nations Missiona Integred Timor (UNMIT), iha Palasiu Presidensial Prezidenti Nicolau Lobatu, Aitarak-Laran, Dili, Kinta-feira, foin lalais ne’e. 

Ho ida ne’e, Taur Matan Ruak esplika, Estadu iha ona hanoin ida atu fo hatene ba governu para halakon tiha programa fo subsidiu ne’e. “Dala ruma hau koalia fali ho Governu para labele fo osan,” dehan Taur Matan Ruak. 

Taur Matan Ruak afirma katak, benefisariu sira ne’ebe hetan subsidiu husi estadu, toba tiha ona garantia subsidiu maibe lakohi ona halo to’os, lakohi ona halo natar, loron kalan maka joga hodi hein de’it estadu.

 “Hau horibainhira ba Distritu sira, i veteranus antigus kombatnete sira simu osan, katuas sira simu osan, to’os la halo, natar la halo, loron kalan joga, hau dehan ba sira ita mate hotu ona,” Taur Matan Ruak haktuir. 

Xefi Estadu ne’e esplika, “Uluk iha funu larana, buat hotu fasil ba ita atu hala’o, maibe agora buat hotu difisil ba ita, tamba uluk ita nian hotu maibe agora ita mesak nian fali, tam saida mak agora difisil liu, uluk iha funu it abele halo buat hotu i agora difisil liu, difisil liu tamba uluk ne’e ita koalia ita, agora ne’e ita koalia hau, hau nian,” hateten Taur Matan Ruak.

Ho ida ne’e, Taur Matan Ruak husu ba benefisariu sira no ema hotu-hotu tenki servisu maka’as. Xefi Estadu ne’e mos hatutan tan katak, oras ne’e dadaun xefe Suku sira mos komesa ona ejiji salariu.

 “Xefi Suku sira ne’ebe mak baruk ten, labele aumenta sira nia subsidiu,” hateten Taur. Nia hatutan, agora ba oin tempo ona atu servisu maka’as para que povu bele senti katak, liderans alokal, estadu no governu preokupa duni ba sira nia moris ne’ebe mak ohin loron sei mukit no kiak. 

Wednesday, October 24, 2012

Nicolao Lobato Airport in Timor Leste


LANSAMENTU IMUNIZASAUN PENTAVALENT IHA TIMOR LESTE


MoH 25/10/2012. Ministeriu Saúde lansa vasina foun Pentavalent nebe sei proteje labarik tinan lima mai kraik, Marka prejensa iha serimonia ne’e mak, Ministru Saúde Dr. Sergio Lobo, Sekretariu Estadu Pekuaria, Senior country officer GAVI. Jackeline Tong, Reprejentante UNICEF iha Timor Leste Hong Wei Gao, Reprejentante WHO iha Timor Leste Dr. Mario Luna, Agensia Nasional, International, Parseirus Dezinvolvimentus staff Ministerio Saúde no sel-seluktan.

Ministru Saúde iha ninia diskursu hateten Vasinasaun foun nebe agora dadaun atu lansa ne’e importante teb-tebes atu bele proteje labarik sira husi Moras hanesan, Difteria, Pertusis, Tetanus, Hepatitis B no Haemophilus influenza B (HiB).

Iha okaziaun ne’e Lobo mos apela ba povu Timor leste tomak atu bele lori sira nia oan idade tinan ida mai kraik ba klinika Saúde, atu nune’e oan sira bele hetan imunizasaun kompletu “La iha rajaun ba inan aman dehan la iha tempu ba ida ne’e”. Labarik ida sei hetan protesaun kompletu wainhira labarik ne’e lori ba klinika dala lima ba hetan assistensia imunizasaun. Hanesan inan aman tenki iha responsabilidade masimu ba ida ne’e “Sergio hatutan”.

Iha biban ida ne’e Dr. Sergio mos hatoo ninia agradese wain ba UNICEF, WHO, no GAVI nebe tulun ona povu timor leste espesialmente labarik sira nebe tinan lima mai kraik. Fiar katak labarik sira bele hetan imunizasaun kompletu. Nune’e sira bele livre husi moras sira nebe bele fo perigu ba sira nia vida.

Iha parte seluk Reprejentante UNICEF iha Timor Leste Hong wei Gao hateten Programa ida ne’e positive teb-tebes nune’e Unicef sei pronto nafatin tulun timor leste liu-liu iha parte imunizasaun nian hodi nune’e bele fo proteje ba labarik sira nebe tinan lima mai kraik.
MInisteriu Saúde mos sei lidera habelar programa imunizasaun grupu traballu atu hadi’a imunizasaun. Membru grupu traballu mak hanesan UNICEF, WHO, World Vision, Institu Nasional Saúde no organizasaun sel-seluk. MOH

Cavaco Silva Portugal President in first Visit to Timor Leste (Foto Carinton)


KONABA MORAS NEBE MOSU IHA TEMPU UDAN


Relasiona ho moras nebe sempre mosu iha tempo udan hanesan Malaria, Dengue, Diarea no isin katar, hodi afeta ba saude publiko, moras sira ne’e mosu tanba ita nian ambiente nebe foer. Ho ida ne’e, Ministerio da saude hakarak fo hatene ba comunidade tomak atu:
Labele soe foer arbiru, foer tenke tau hamutuk ba soe iha fatin lisu nebe perpara ona.
Wainhira toba tenke uja Moskateru
Hames be’e dalan, labele husik be’e nalihun no hamos uma ninin.
Fase liman molok atu han no depois de sintina.
Ba imi nian atensaun obrigado.











Prezidenti Republika Taur Matan Ruak preokupa tebes tanba iha kareta estadu balun tula feto prostituta iha tempu for a servisu. Xefe Estadu preokupa tanba informasaun barak nia hetan katak, prostituisaun ne’ebe buras iha kareta estadu balun mos tula.



 “Hau foin dadauk iha Aileu, Komandante PNTL Aileu, nia hateten, prostituisaun iha kareta estadu nian balun tula,” dehan Xefe Estadu iha Palacio Prezidenti Nicolao Lobato (22/10). 

Taur dehan, nia parte haruka ona ema sira ne’ebe mak informa ba nia atu halo relatoriu kompletu inklui komandante PNTL Distritu Aileu. 

 “Hau preokupa, hau hatete ba nia (komandante Polisia Aileu) ita presiza relatoriu eskrita ba hau,” dehan Taur Matan Ruak. Xefe Estadu mos husu ba PNTL atu tau atensaun ba atviidade sira hanesan no hamate tiha atividade protistuisaun ne’ebe buras iha rai laran. 

Ba kestaun ne’e, Deputadu husi Bancada FRETILIN Francisco Miranda Branco hatete, PNTL ho autoridade kompotente tenki investiga hodi husu responsablidade ba funsionariu ne’ebe uza kareta tula prostituta ne’e. 

community house in Salao Soibada Manatuto Timor Leste


Devotion in Aitara Soibada Foto carinton


Parliament house Dili Timor Leste