Thursday, January 13, 2011

Konsellu Ministru Aprova tan Leis Lubuk ida

 



Rezultado Sorumutu Konsellu Ministru nian iha loron 22 fulan Setembru tinan 2010 Konsellu Ministru hala’o sorumutu iha Kuarta ne’e, loron 22 fulan Setembru tinan 2010, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, iha Dili, no halo aprovasaun ba:
1. Lei Orgánika Prezidénsia Repúblika nian Prezidente Repúblika hanesan órgaun soberania unipesoál (ema ida dei’t) ne’ebé simu knaar hanesan Xefe Estadu, Komandante Supremu ba Forsa Armada nian. Nia mós sai hanesan símbolu no garante ba independénsia nasionál, Unidade Estadu no funsionamentu regulár husi instituisaun demokrátika nian sira. Atu kumpre ninia knaar hirak ne’e, Prezidente Repúblika hetan asisténsia husi órgaun no servisu lubun ida, ne’ebé fó apoiu ba iha ninia dezenvolvimentu institusuionál no promove prioridade polítika hirak ne’ebé nia define. Bazeia ba esperiénsia husi estrutura apoiu nian no ninia kuadru sira ne’ebé ohin loron iha, mak halo ona aprovasaun atu halo reorganizasaun ba servisu hirak ne’e, atu bele hetan rekursu umanu, kapasidade téknika no meiu ne’ebé di’ak liu, nune’e bele responde ho efikáz no pozitivu ba dezafiu konstrusaun nasionál hirak ne’ebé ohin loron iha.
 2. Dekretu-Lei ne’ebé Aprova Rejime kona-ba Suplementu Remuneratóriu Adminsitrasaun Públika nian Diploma ida ne’e halo regulasaun kona-ba konsesaun suplementu remunetóriu ba servisu estraordináriu, servisu iha rejime turnu no servisu iha tempu kalan, no ba servisu iha fatin remota ka fatin ne’ebé susar atu bá. Dekretu ne’e halo mós regulasaun kona-ba fó subsídiu ajuda kustu dezlokasaun nian iha rai laran, dezlokasaun ba rai li’ur ho fin estudu nian ka ba relokasaun (transferénsia). Atu dehan lolós mós katak konsesaun ida ne’e aplika ba funsionáriu públiku no ajente sira Administrasaun Públika nian.
3. Rezolusaun kona-ba Prinsípiu Orientadór sira ba Relasionamentu entre Sidadaun no Instituisaun Seguransa sira Timor-Leste nian ho Kombatente Libertasaun Nasionál Diploma ida ne’e mosu ho objetivu atu reforsa rekoñesimentu públiku ba Kombatente Libertasaun Nasionál sira (veteranu) Iha aspetu ida ne’e, ajente autoridade nian, iha asaun hirak ne’ebé mak envolve Kombatente Libertasaun Nasionál, tenke hato’o ba sira ho respeitu no profisionalizmu, ho kordialidade ne’ebé aas liu, onra no respeitu ba sira nu’udar Veteranu ne’ebé fó sira nia kontribuisaun maka’as ba nasaun, hanesan ezemplu mós ba komunidade sira atu halo tuir. Atu sira bele hetan identifikasaun, Governu rekomenda ba Komisaun Omenájen atu fahe lista Kombatente Libertasaun Nasionál sira hotu nian. Hakarak hateten tan katak Veteranu sira, nu’udár sidadaun titulár ba direitu espesiál, iha mós devér espesiál, hanesan atu mantein naran diak no reputasaun Kombatente sira nian no hatudu konduta sosiál ida ne’ebé fó ezemplu diak ba komunidade sira, no, liu-liu ba jerasaun foin sa’e sira, hanesan modelu atu sira bele banati tuir.
 4. Rezolusaun ne’ebé Regulamenta Uzu Uniforme, Asesóriu no Símbulu hanesan ho Militár sira nian, Polísia ka Entidade Seguransa sira seluk Tanba seidauk iha regulamentu kona-ba uzu uniforme, asesóriu no símbulu henesan ho militár, polísia ka entidade seguransa sira seluk nian, Konsellu Ministru rezolve atu define kondisaun ne’ebé marka no distinge farda ka uniforme ne’ebé uza hosi forsa defeza no seguransa sira. Ho diploma ida ne’e, Governu bandu atu uza uniforme, asesóriu no emblema militár no polisiál ka elementu sira seluk, ne’ebé bele kria konfuzaun iha públiku, hodi salvaguarda misaun forsa defeza no seguransa sira ne’e nian. Konsellu Ministru analiza mós:
1. Aprezentasaun Dekretu-Lei kona-ba Rejime Jerál ba Avaliasaun Ensinu Superiór no harii Ajénsia Nasionál ba Avaliasaun no Akreditasaun Akadémika (ANAAA) Objetivu ida husi Programa IV Governu Konstitusionál ba polítika ensinu superiór mak estruturasaun ba sistema garantia ida, ne’ebé iha kualidade rekoñesidu internasionalmente. Iha tinan 2007-2008, hanesan hotu hatene ona katak, hahú hala’o ona traballu ba avaliasaun no akreditasaun inisiál no intermédiu ba estabelesimentu ensinu superiór, hosi Komisaun independente kompostu husi peritu internasionál sira. Oras ne’e, presiza harii Ajénsia Nasionál ba Avalisaun no Akreditasaun Akadémika (ANAAA) ida, atu bele kontinua hala’o sistema akreditasaun liu husi prosedimentu ne’ebé, aleinde auto-avalisaun ba estabelesimentu, iha mós avaliasaun ida esterna permanente. Órgaun ida ne’e, tenke sientífiku no iha pedagojia independente no tenke respeita padraun internasionál sira.
 2. Primeira Alterasaun ba Dekretu-Lei n.0 27/2008, loron 11 fulan Agostu, ne’ebé Aprova Rejime Kareira no Kargu Diresaun no Xefia ba Administrasaun Públika Ho implementasaun Komisaun Funsaun Públika, hanesan órgaun imparsiál no izentu, iha responsabilidade atu fó kbit ba Funsaun Públika, presiza halo ajustamentu iha Rejime Jerál Kareira nian hodi armoniza ho lejislasaun hirak seluk kona-ba jestaun rekursu umanu sira iha Administrasaun Públika. Atu hateten lolós katak, Dekretu-Lei n.0 27/2008 estabelese regra bázika ba organizasaun Funsaun Públika.